Nekuriene LV
 

 



nekuriene
proza un dzeja
draugu darbi
publikacijas
komentari
par mani
jaunumi
saites

 

 

 

 

 


Dzeja.net :: Nekuriene

Nekuriene

Kad vel biju mazs un sēdēju skolas sola, matemātikas skolotāja reiz teica vārdus: "Atceries, ka dzīve vairāk būs jādara to lietu, kuras tu negribēsi darīt, nekā tas, kuras tev patiks!" Toreiz smejos par šiem vārdiem, bet gadi nāk un aizskrien, un es patiesi saprotu, ka tā ari ir... Tikai kaut kur mani paliek bērnišķīga spīts, kas neļauj norakties ikdienas pienākumu un darbu lavīna! Tā saka, ka jāatlicina laiks ari sev - lietam, kas izkrāso pasauli un silda sirdi! Viena no tādam ir rakstīšana... iespēja stāstos izdzīvot savu un citu cilvēku dzīves otro, trešo un ceturto reizi... Pie tam, katru reizi savādāk!
Kas ir cimds bez rokas? Kas ir rakstnieks bez lasītāja? Nekas... viņa nav... Tāpēc izveidoju projektu NEKURIENE, kura publicēta un plašākai publikai atrādīta mana proza.
Lapa atlicināju lielu vietu citu mazpazīstamu autoru darbiem - dzejai, prozai u.t.t. Te atradīsiet Alises, Iqua, Zhanette u.c. darbus.

Viegli ieskicēju citu informāciju par sevi, ģimeni, publikācijām u.t.t.
Ja nu Jums ir man kaut kas sakāms, tad mani atradīsiet šeit: zoo@one.lv
Dzejoļus gan tagad vairs sen kā nerakstu, bet... bet rakstīšana??? Nezinu, vai tā ir kāda slimība vai dabas dāvana, bet jūtu, ka manī ir šī vajadzība - piesēst un pierakstīt pāris rindas par to, kas bijis vai vēl tikai būs. Šādiem rakstītājiem parasti prasa, kad tas sākās. Es īsti nepratīšu atbildēt, jo skaidri nezinu. Laikam jau kaut ko par rakstīšanu sāku domāt tikai arodskolā. Pirmie bija dzejoļi, kas radās stipru jūtu uzplūdumā. Tagad, tie liekas samocīti un nemākulīgi...

Par pirmo nopietno darbu uzskatu stāstu "Par ko man stāstīja vējš?", kura rašanās vēsture ir sekojoša: mācījos Cēsu 4. arodvidusskolā pēdējā kursā. Latviešu valodas skolotāja, Eglājas kundze, lika mums uzrakstīt sacerējumu par vēju. Varēja brīvi improvizēt, tikai nedrīkstēja aizmirst vēju. Tad arī uzrakstīju, kā man tajā mirklī likās. Un sanāca tā, ka šis darbiņš kļuva par lielu bumu - skolotājai ļoti patika, un viņa ieteica arī citām skolotājām. Visi lasīja un priecājās, pareizāk sakot, bēdājās. Šī atzīšana deva man drosmi un iedvesmu rakstīt vēl un vēl. Tagad jau būs sakrājušies ļoti daudz prozas gabaliņu, kurus esmu apkopojis šajā mājas lapā.

Parasti jau šādos gadījumos jautā, kā ar panākumiem un kad būs pirmā grāmata. Ziniet, es jau arī ļoti sapņoju par šo pirmo grāmatu, bet man Jūs jāapbēdina - vēl nav! Ir tikai pāris sīkas publikācijas vietēja mēroga laikrakstos un izmētātas publikācijas pa dažādām interneta mājas lapām un portāliem.

Bet par savas rakstošās karjeras lielāko panākumu uzskatu to, ka no 2003. gada 14. - 18. aprīlim piedalījos Jauno Autoru Seminārā (JAS), kuru organizēja Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Jauno literātu apvienību. Tajā manu prozu publiski apsprieda Nora Ikstena, Inga Ābele un Edmunds Frīdvalds. Kā bija? Ui, labāk neprasiet!

 

 

 

 

 

 

 

 

Nepārspējams 100% bezmaksas hostings Latvijā. 10GB / 100GB par brīvu! LV sekss.

 Par šīs lapas uzturēšanu maksā chloe un imitation sale lapas.